Ātrums uz ātrgaitas šosejām un galvenajiem ceļiem ir liels, lieli un mazi transportlīdzekļi ir sajaukti, un satiksmes plūsma ir sarežģīta. Apgaismojumam ir jānodrošina vadītājiem pietiekams redzeslauks un laba vizuālā vadība, lai reaģētu uz ceļa apstākļu izmaiņām un savlaicīgi pamanītu šķēršļus.

Zemas kvalitātes vai tradicionālajām spuldzēm ir ievērojama gaismas vājināšanās, un spilgtums pēc noteikta lietošanas laika ievērojami samazinās. Krāsu temperatūras nobīde rada nekonsekventas gaismas krāsas uz ceļa, ietekmējot vizuālo komfortu un drošību. Neracionāli gaismas sadalījuma leņķi arī rada sliktu ceļa nevienmērīgumu.

Līnijas garuma un tās nepārtrauktās darbības dēļ visu gadu kopējais enerģijas patēriņš ir milzīgs.

Dažādu zīmolu un paaudžu iekārtu un protokolu nesaderība apgrūtina esošo ielu apgaismojuma modernizēšanu. Turklāt viedais apgaismojums ir dārgs, ar augstām sākotnējām investīcijām. Vēl vairāk, pastāv izaicinājums attiecībā uz apgaismojuma sistēmu sadarbspēju ar citām sistēmām, piemēram, transporta un drošības sistēmām.

Otršķirīgie ceļi un atzarojumi ir pilsētas ceļu tīkla "kapilāri", kas savieno galvenos ceļus ar dzīvojamajiem rajoniem, komerciāliem rajoniem un citām termināla zonām. To apgaismojuma raksturlielumi un prasības vairāk koncentrējas uz līdzsvaru, komfortu un ekonomiju.

Otršķirīgiem maģistrālajiem ceļiem un atzarojošiem ceļiem jāņem vērā apgaismojums mehāniskajiem transportlīdzekļiem, gājējiem un bezmotoriskajiem transportlīdzekļiem, kā arī jāņem vērā ceļmalas stāvvietu ietekme uz ceļa apgaismojumu.

Salīdzinot ar galvenajiem ceļiem, sekundāro ceļu un atzaru ceļu apgaismojuma uzturēšanas prioritāte bieži vien ir zemāka, un daži lukturi ir novecojuši un ilgstoši netiek remontēti.

Uz sekundārajiem ceļiem un atzarojumiem ir liels skaits lampu, un viedās pārvaldības līmenis ir zems, kā rezultātā kopējais enerģijas patēriņš ir augsts.

Lielākā daļa esošo sekundāro ceļu un atzaru ceļu laternu stabu neatbilst intelektuālas transformācijas nosacījumiem attiecībā uz nestspēju, barošanas avotu, komunikācijas saskarni utt., un modernizācijas izmaksas ir ļoti augstas.

Šajā zonā ietilpst sportistu zona, tiesnešu zona, operāciju zona, kā arī VIP un viesu zonas. Apgaismojumam galvenokārt jāatbilst funkcionālajām prasībām. Mediju zonai jābūt gaišai, ģērbtuvēm jābūt maigi apgaismotām, un VIP zonai jārada ērta un eleganta vide.

Vietējie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, un būvniecības līdzekļi ir nepietiekami. Turklāt lauku un piepilsētu ceļiem trūkst vienotas plānošanas, kā rezultātā apgaismojums ir nevienmērīgs un ir daudz tumšu zonu.

Trūkst tehnisko norādījumu par ceļa apgaismojuma izmantošanu lauku vai piepilsētu rajonos. Iegādāto produktu kvalitāte ir nevienmērīga, produktu veiktspēja un kalpošanas laiks ir slikts, un nav apkopes pārvaldības. Ja lukturi sabojājas, neviens tos neremontēs.

Tie ietver lielus krustojumus, estakādes, gājēju pārejas, gājēju tiltus, pazemes ejas, tiltus un dažādus automaģistrāļu tuneļus. Šeit mēs apspriedīsim tikai lielus krustojumus un estakādes.

Daudzvirzienu satiksme, sarežģītas joslu līnijas un daudzas ceļa zīmes var viegli radīt vizuālu apjukumu un informācijas pārslodzi autovadītājiem. Apgaismojumam ir skaidri jāapgaismo visa teritorija, neradot atspīdumu.

Gaisma no lampām visos virzienos var viegli traucēt viena otrai, izraisot spēcīgu atspīdumu un diskomforta atspīdumu, kas ietekmē vadītāja spēju spriest par luksofora signāliem.

Zem estakāžu balstiem un rampām viegli veidojas lielas ēnu zonas, kas kļūst par apgaismojuma aklajiem punktiem un drošības apdraudējumiem. Ir ļoti grūti nodrošināt ļoti vienmērīgu apgaismojumu tik lielā platībā.